PAR MUMS

Smiltenes Latviešu biedrība dibināta 1995. gada 14. martā. To ierosināja Smiltenes apvidus Latvijas Tautas frontes domes sēdē Ziedonis Kubuliņš, Ēvalds Apīnis, Jānis Žīgurs. Pamats: vienot latviešu spēkus, audzināt un saglabāt patriotismu un latviešu tradīcijas.

Biedrību oficiāli reģistrēja 1996. gada 9. septembrī. Pārreģistrācija izdarīta 2004. gada 6. decembrī. Pirmais biedrības vadītājs līdz 2002. gadam bija mežkopis un ekologs Aldis Liepiņš. Tagadējais vadītājs ir veterinārārsts un skolotājs Ēvalds Apīnis.

1995. gada augustā biedrība iestājās Latviešu biedrību savienībā, pieņēma statūtus. 1996. gada vasarā kā pirmā aizsāka jaunu tradīciju: Latviešu biedrību divu dienu vasaras nometni. Smiltenieši iepazīstināja ar lielo, interesanto senlatviešu Cērtenes pilskalnu un tā hidrobūvi un iestādīja piemiņas ozolu.

Tad arī atklāja Latviešu biedrības karogu, kurā ierakstīti dzejnieka Ausekļa vārdi, kas kļuva par devīzi: “Vienībā spēks, spēkā uzvara!”

Pašā sākumā biedrībā bija 28 dalībnieki.

Darbības pirmie gadi ritēja grūti, bet ražīgi. Talkās tika sakārtots Cērtenes pilskalns. Baļķus līdz nogāzei nācās vilkt ar siksnām. Mežniecība par darbu samaksāja, un līdzekļus varēja izlietot biedrības darbībai. Rezultātā atklājās kalna kopskats un skaistā panorāma.

Biedrība pastāvīgi sadarbojas ar citām Latviešu biedrībām. Tika organizēta ziedojumu vākšana E.Veidenbauma namiņa atjaunošanai Tērbatā. Ar Smiltenes Latviešu biedrības atbalstu tika atjaunota un noorganizēta Smiltenes amatnieku biedrība. Biedrība sadarbo­jas ar Latvijas Dievturu sadraudzi, A. Dombrovska dibināto un atjaunoto bezalkohola bied­rību “Ziemeļblāzma”, pensionāru apvienību, vietējām Daugavas Vanagu, aizsargu organi­zācijām, pensionāru kori. Biedrība aktīvi reaģē uz visiem notikumiem, kas nozīmīgi Latvijas lautai, protestē ar vēstuli valdībai par Latvijas zemes izpārdošanu ārzemniekiem, velta uzmanību jaunatnei, izglītības jautājumiem, audzināšanai. Ir iecerēti projekti “Cērtenes josta” un “Smiltenes apkārtnes dabas parks”. Mainījās vadība, bet iesāktā darba principi kā nepārtraukts pavediens turpinās. Ir 12 biedri. Lēmumi tiek pieņemti kopsapulcē.

Tūlīt pēc biedrības dibināšanas tika sākta Līgo vakaru organizēšana ar senajām līgo­šanas tradīcijām. Nemainīga ir Jāņu vakara svinēšana Līgo kalnā. No kalna var pamalē redzēt Valmieru, Trikātu, Vijciemu un pat 40 km tālo Valku. Jāņa tēvs iededz Jāņu uguns­kuru vai mucu ozoliem apvītas kārts galā. Parasti ugunskurs ir ap 5 m augsts. Līgošanu vienmēr uzsāk līdz ar saules rietu. Līgotājus sagaida ar līgo dziesmām. Vakara norisē sanā­kušie Jāņa bērni mielojas ar Jāņatēva un Jāņamātes sagādāto un pašu jāņubērnu atnesto sieru, pīrāgiem, medu. Alus dzeršana netiek uzsvērta. Līgotāji ir vietējie smiltenieši, bet pievienojas arī līgotāji no tālienes: studenti no Rīgas augstskolām, cilvēki pat no Mērsraga, Rēzeknes, Burtniekiem u.c. Vairākus gadus piedalījās kuršu Ķoniņu dzimtas atvase stu­dents Jānis Tontegode, kā arī folkloras ansambļi. No kalna ripina ugunsratu, peldina ezerā ugunsplostu. Pēc ticējuma ugunskurā sasviež un sadedzina pagājušā gada vainagus. Divus gadus kopā ar latviešiem līgoja arī vācieši, zviedri, lietuvieši. Līgošana noslēdzas ar saules lēkta sagaidīšanu. Tad jāņabērni mazgājas Jāņu dienas rīta rasā.

Vēlākā darbībā biedrība sekoja visam, kas saistās ar Latvijas un latviešu tautas inte­resēm. Piedalījās izglītības likuma izstrādāšanā. Protestēja par Izglītības ministrijas nolie­dzošo attieksmi pret jaunas skolas celtniecību Cesvainē pēc ugunsnelaimes.

Aktīvi iesaistījās Ozolsalas projekta un Saules dārza privatizācijas apspriešanā. Cen­tusies skolu jaunatni ieinteresēt par matemātiskām zinātnēm un dabas zinībām. Orga­nizēja Saules un Mēness aptumsuma publiskus novērojumus. Aicinājusi uz diskusijām un tikšanos ar zinātniekiem, piemēram, ar Jēkabu Raipuli par klonēšanu.

Noorganizēja tikšanos ar deputātu Pēteri Simsonu. Aicināja Ministru prezidentu iejaukties dzejnieka Andreja Eglīša dzīvokļa lietu sarežģījumos. Ņemot vērā, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā jau 1926. gadā Latvijā bija aizliegtas azartspēles, izsacīja protestu Smiltenes pilsētas domē par to ieviešanu. Piedalās, pēc iespējas, visās sabiedrības patrio­tiskās norisēs. Argumentēti protestēja pret Okupācijas muzeja pārvietošanu un ieceri uzstādīt Pētera I pieminekli Rīgā. Rosināja skolu jaunatni vākt naudu prezidenta K. Ulmaņa piemineklim un Brāļu kapu atjaunošanai. Piedalījās pieminekļa atklāšanā prezidentam K. Ulmanim un Brāļu kapu ansambļa atklāšanā leģionāriem Lestenē. Atsaucās Saldus Lat­viešu biedrības aicinājumam un piedalījās koku stādīšanā Lestenē. Apmeklēja vēsturiskas vietas: Ložmetējkalnu un smago Kurzemes kauju vietu “Rumbas”, Pirmā pasaules kara leģendāro cīņu vietu Nāves salu, vēsturiskās Ikšķiles baznīcas drupas un citas vietas. Pieda­lījās citu Latviešu biedrību organizētos darbos, sanāksmēs un Latviešu biedrību salidojumos.

Piedalījās O. Kalpaka atjaunoto dzimtas māju “Liepsalu” atklāšanā un robežu apstā- dīšanā ar ozoliem, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas rīkotā kon­kursā “Vārds, nevārds”.

Veica audzēkņu aptauju Smiltenes, Cēsu un Saldus skolās par patriotismu un par alkoholismu. Piedalījās Veselības ministrijas rīkotā konferencē par alkoholisma samazi­nāšanu, izsacīja Ministru kabinetam, Satiksmes un Iekšlietu ministrijām priekšlikumus iedzīvotāju dzeršanas ierobežošanai un ceļu satiksmes negadījumu novēršanai. Aktīvi pie­dalījās Eduarda Berklava organizētā parakstu vākšanā par vēlēšanu likuma maiņu, lai kandidātus izvirzītu no apgabaliem; Latviešu biedrību savienības un pēc tam Latvijas Inte­liģences apvienības rīkotās konferencēs ar atbalstu Latvijas vēstures kā atsevišķa priekš­meta mācīšanai skolās. Organizēja vakarēšanas ar dziedāšanu un klasiskās mūzikas klau­sīšanos pie biedrības dalībniekiem mājās. Nosūtīja bērnu un ģimenes lietu un izglītības ministriem priekšlikumu skolās organizēt Cerības pulciņus. Pirms 8. Saeimas vēlēšanām noorganizēja iedzīvotāju sapulci Smiltenes kultūras namā par gaidāmām vēlēšanām un kandidējošām partijām.

IECERES

Ziemā rīkot vakarēšanas, kā arī darīt visu, lai būtu daudz jaunu dalībnieku un visiem spēkiem celtu latviešu vienotību, patriotismu un biedrības nozīmi