JŪRMALAS LATVIEŠU BIEDRĪBAI

Sestdien, 16. jūnijā, savu 130 gadu jubileju atzīmēs Jūrmalas pilsētas vecākā nevalstiskā organizācija – Jūrmalas Latviešu biedrība.

Sarīkojumā, kas notiks Jūrmalas Latviešu biedrības (JLB) vēsturiskajā ēkā Rīgas ielā 3, kur pašlaik ir Majoru vidusskola, piedalīsies ne tikai lielākā daļā no vairāk nekā 70 biedrības biedriem, bet arī daudz viesu, tostarp pārstāvji no citām radniecīgām biedrībām visā Latvijā un vairāki Jūrmalas pilsētas domes deputāti.

Līdztekus atskatam JLB vēsturē sarīkojumā paredzēts arī Jūrmalas pilsētas nevalstisko organizāciju pieredzes tirgus, kur gandrīz 20 pilsētas biedrības iepazīstinās ar savu specifiku un darbību, lai tādējādi veidotu ciešākas saites starp pilsētas nevalstiskajām organizācijām. Gatavību sevi prezentēt izstādē izteikušas biedrība „Aspazijas mantojums”, Jūrmalas Vēstures un mākslas biedrība, Jūrmalas Aizsardzības biedrība, Ķemeru Iedzīvotāju biedrība, Veloceļotāju klubs, Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija, Politiski represēto apvienības Jūrmalas nodaļa, Latvijas Sarkanā Krusta Jūrmalas nodaļa un citas biedrības.

JLB 130 gadu jubilejas sarīkojums notiek ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, jo sabiedrības integrācijas projektu konkursā saņemts pašvaldības līdzfinansējums. Projektā arī paredzēts, ka rudenī biedrība izdos bukletu par pilsētas nevalstiskajām organizācijām. To sagatavos līdz septembrī plānotajai konferencei „Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta”, kuru JLB sadarbībā ar biedrību „Aspazijas mantojums” organizē jau trešo reizi. Arī šo pasākumu atbalsta Jūrmalas pilsētas dome.

Neliels ieskats JLB vēsturē

Par Jūrmalas Latviešu biedrības priekšteci uzskata Majoru un Dubultu labdarības biedrību, kuras dibināšana notika 1882. gada 7. martā. Sēdes protokolā par dibināšanas sapulci teikts: „visupirma sapulce dehl dibbinaschanas veenas Majoru un Dubbultu labbdarischanas beedrib. Majoros t. 7. Merci 1882 (..), ..kuras mehrkis schads, ka latveescheem buhtu kahdu labbdarischanu un palidzihbu pasniegt”.

Sēdes protokolā nosaukti arī pirmie jaundibinātās biedrības biedri, no kuriem valdē ievēlēja J. Zommeru, M. Baumani, I. Blešu, M. Grīnu, M. Pampi, Feldmani un J. Valteri. Par priekšnieku ievēlēja M. Zommeru. Pašlaik biedrību vada Gunta Liepiņa.

Jau pēc nepilna gada izveidoja arī Dāmu komiteju, kuru vadīja Grīna kundze. Komiteja sarīkoja bazāru skolas nama būvei, jo biedrība jau pāris mēnešu pēc izveidošanās, 1882. gada 10. jūlijā, nolēma celt Majoru–Dubultu labdarības biedrības ēku nevis kā biedrības namu, bet kā skolu. Un tapa Majoru skola tajā vietā, kur tagad ir Majoru vidusskola. No vēsturiskās ēkas palikušas vien dažas detaļas rekonstruētajā skolas namā – stūra kāpnes, kases telpa un sarīkojumu zāle. Skolas pamatakmeni ielika 1883. gada 14. augustā, klāt esot Vidzemes gubernatoram, vicegubernatoram un muižas pārvaldniekam. Jau septembrī nams bija uzsliets, un 11. decembrī skolu iesvētīja. Tā, lūk, dažos mēnešos skola bija gatava bez liekām runām un pārspriešanām.

Labi, ka šajā mājā vēl tagad ir skola, un Jūrmalas Latviešu biedrībai tajā joprojām ir sava telpa – tā pati, par kuru stāsta mūsu vecbiedri. Andris Balodis grāmatā „Labrīt, pasaulīt!” atceras: „Skolas mājas otrajā stāvā pie šaurajām trepītēm uz muzikantu istabu un galeriju atradās Jūrmalas labdarības biedrības valdes istabas, kurās taisīja visādas sēdēšanas un spriešanas.”

Ar Iekšlietu ministrijas lēmumu 1935. gada 30. aprīlī tika nodibināta Jūrmalas Latviešu biedrība (JLB), kuras pamatā bija vairākas 14. februārī apvienojušās biedrības – Majoru–Dubultu labdarības biedrība, Rīgas–Jūrmalas vasarnīcu īpašnieku biedrība un Rīgas–Jūrmalas sporta biedrība. Viens no JLB darbības virzieniem bija „kulturālās dzīves pacelšana”, tāpēc nolēma „sarīkot kursus, priekšlasījumus, izstādes, muzejus, izbraukumus, ekskursijas un lietderīgas tautas izpriecas, kā arī organizēt dziedāšanas korus un orķestrus”.

Bijusī biedrības teātra grupas sufliere, JLB vecbiedre Milda Akermane savās atmiņās raksta: „JLB bija visplašākā biedrība Jūrmalā. Biedru skaits bija liels – vietējie namīpašnieki un citi. Biedrība darbojās aktīvi, tās mērķis – celt pilsētas kultūras dzīvi. Dāmu komiteja rīkoja dažādus pasākumus. Biedrībai bija bibliotēka ar daudzām vērtīgām grāmatām. Lasītāju netrūka. Jūrmalas jaunieši spēlēja biedrības orķestrī, kas piedalījās visos biedrības pasākumos. Kori vadīja skolotājs (vēlāk direktors) A. Skuja, vēlāk diriģents Eihe. Koris piedalījās Dziesmu svētkos un izcīnīja 2. vietu.”

Līdzīgi kā daudzas citas Latvijas brīvvalsts laika organizācijas JLB 1940. gadā likvidēja. Lai pilnīgi neizzustu jūrmalnieku kopības un latviskuma izjūta, Pauls Vanags, vadot Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, turpināja kora, teātra un pūtēju orķestra tradīcijas, kas, par laimi, Jūrmalā vēl tagad dzīvas.

Jūrmalas kultūras darbinieku sanāksmē 1990. gada 21. martā Guna Puriņa un Baiba Ķirsone ierosināja atjaunot JLB. Ir saglabājusies vēsturiska lapiņa ar sanāksmes dalībnieku parakstiem, kas atbalsta šādu ieceri. Biedrības dibināšanas un atjaunošanas sanāksme notika Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Par priekšsēdētāju ievēlēja Gunu Puriņu, vietnieci – Baibu Ķirsoni, sekretāri – Anitu Rogovsku un par kasieri – Silviju Liekni. Šo vairāk nekā 20 gadu laikā biedrību ir vadījuši arī Leopolds Ozoliņš, Jānis Čukurs un Pēteris Leiškalns. Kopš 2001. gada JLB vada Gunta Liepiņa, kas pagājušā gada augustā tika ievēlēta arī par priekšsēdētāju Latviešu biedrību savienībai, kurā apvienojušās lielākā daļa Latvijas latvisko biedrību.